Web Stilu Tabulas
Galvenā lappuse

Kas jauns?

Skatieties nodaļu "kas jauns?" šeit CSS un šeit XSL

Kas tas ir stilu tabulas?

Stilu tabulas attēlo to, kā dokumenti atspoguļojas uz ekrāna, drukājot un, iespējams, kā tie izrunājas. Kopš radīšanas brīža 1994. gadā W3C aktīvi propagandē stilu tabulu izmantošanu internetā. Grupa Style Activity piedāvājusi dažas W3C rekomendācijas (CSS1, CSS2, XPath, XSLT). CSS īpaši plaši izmanto pārlūkprogrammās.

Izmantojot stilu tabulas strukturizētos dokumentos internetā (tas ir, HTML), autori un lasītāji var ietekmēt dokumenta atspoguļojumu bez tā izmainīšanas vai pievienot jaunus HTML elementus.

Vienkāršākais veids, kā sākt eksperimentēt ar stilu tabulām, ir atrast CSS atbalstošo pārlūkprogrammu. Diskusijas par stilu tabulu jautājumiem notiek www-style@w3.org pasta izsūtīšanā un comp.­infosystems.­www.­authoring.­stylesheets.

Grupa Style Activity W3C tāpat izstrādā XSL, kas sastāv no XSLT un „Formatēšanas Objektu” (XSL-FO) kombinācijas.

Kāpēc divas stilu tabulas valodas?

Nevarat izlemt, kādu valodu izvēlēties? Lasiet "CSS & XSL"

Fakts, ka W3C izstrādā XSL kā CSS pielikumu, rada zināmu sajukumu. Kāpēc jāizstrādā otra stilu tabulu valoda, ja izstrādātāji vēl nav pabeiguši pirmo? Atbildes norādītas zemāk aplūkojamajā tabulā:

	CSS	XSL
Var lietot ar HTML?	jā	nē
Var lietot ar XML?	jā	jā
Pārveidošanu valoda?	nē	jā
Sintakse	CSS	XML

Unikalitāte slēpjas apstāklī, ka CSS var izmantot HTML un XML dokumentu iezīmēšanai. XSL, no otras puses, var izmainīt dokumentu. Piemēram, XSL var izmantot, lai XML datus pārveidotu HTML/CSS dokumentā tīkla serverī. Šajā gadījumā valodas papildina viena otru un var tikt izmantotas kopā.

Abas valodas var izmantot XML dokumenta formatēšanai.

CSS un XSL izmanto līdzīgu formatēšanu, un tādējādi izstrādātājiem ir pieeja identiskiem formatēšanas modeļiem abās valodās. W3C strādā pie formatēšanas modeļu izmantošanas iespējas nodrošināšanas.

Ir pieejamas W3C piezīmes par tēmu "XSL un CSS izmantošana kopā"

Avižu izgriezumi

Ja jūs šajā jautājumā esat iesācējs, tad droši vien vēlēsieties palasīt informāciju par stilu tabulām:

• Stilu tabulu efektīva izmantošana, autors Jakoba Nielsena (izdots: Alertbox, 1997. jūlijs), Tāpat rekomendējam viņa grāmatu Ērta tīkla izstrāde: vienkāršības prakse (New Riders, 2000).
• 2000-06-02 Atklājiet stilu tabulu spēku ar Mozilla, un Andrew Wooldridge raksts O'Reilly MozillaZine, kas atklāj, kāpēc stilu tabulas ir tik būtiskas lietotājiem.
• XML tīkla lappuses ar Mozilla, autors Simon St. Laurent, apmācība XML formatēšanā.

Izsmeļošākas (un jaunākas) informācijas gūšanai skatieties CSS un XSL.

CSS

Informācija par pogām lappuses apakšā pieejama pogu lappusē un CSS validatorā.

Kaskādes stilu tabulas (CSS) - tas ir stilu tabulu mehānisms, kas speciāli izstrādāts tīkla dizaineru un lietotāju prasību apmierināšanai.

• Kur es varu uzzināt ko vairāk par CSS?
• Kādas pārlūkprogrammas atbalsta CSS? Un kādas funkcijas tās atbalsta?
• Kādas izstrādes programmas atbalsta CSS?
• Kur es varu atrast CSS specifikācijas?

XSL

W3C ir darba grupa, kas izstrādā paplašināto formatēšanas valodu (XSL). XSL tiek izstrādāta uz DSSSL un CSS bāzes un galvenokārt ir vērsta uz augsti konstrukturizētajiem XML datiem, kurus, piemēram, nepieciešams ierakstīt pirms atspoguļošanas. Plašāka informācija par XSL ir pieejama XSL W3C lappusē .

DSSSL

DSSSL ir dokumenta struktūras pārveidošana un formatēšanas valoda, kurai ir daudz piekritēju SGML izstrādātāju vidū. DSSSL resursi internetā:

• Document Style Semantics and Specification Language (DSSSL) specifikācija ir pieejama sakompresētā veidā.
• DSSSList lietotāju pasta izsūtīšana par DSSSL.
• Jade – tas ir Dzeimsa Klarka DSSSL bīdnis.

CSS-DOM i SAC

CSS fails var būt radīts un rediģēts „ar rokām”, tas ir, jebkuru teksta redaktoru, taču darbam ar stilu tabulu failiem jūs var radīt programmu ECMAscript, Java vai jebkurā citā valodā. Faktiski jūs varat izmantot svešu softu un bibliotēkas, lai strādātu ar stilu tabulām. Kā palīdzību tādu programmu un bibliotēku importēšanā uz dažādām datorplatformām W3C ir izstrādājis specifikāciju CSS-DOM, kurā ir noteikts funkciju komplekts, kam jābūt visās tamlīdzīgās bibliotēkās.

CSS dokumenta objekta modelis ir API (abstraktais programmēšanas interfeiss) CSS (un zināmā mērā arī citu stilu valodu) rediģēšanai no programmas. API ir programmbibliotēkas specifikācija. Jūs varat to salīdzināt ar rokasgrāmatu: Jums ir visu funkciju apraksts un parametri, bet nav paša koda.

Ir pieejamas dažas CSS-DOM bibliotēkas dažādām platformām. Daudzas no tām ir bezmaksas. Daudzām pārlūkprogrammām ir iebūvētas CSS-DOM bibliotēkas ECMAScript programmu lietošanai.

SAC (vienkāršs API priekš CSS) – tas ir CSS-DOM papildinājums. CSS-DOM satur funkcijas, kas nepieciešamas manipulēšanai ar stilu tabulām pēc tam, kad tās būs ielādētas datora atmiņā; funkcijas, ko satur SAP, palīdz analizēt stilu tabulas, tas ir, pārsūtīt stilu tabulas no faila uz atmiņu.

CSS-DOM rekomendācija W3C. SAC projekts attīstībā. Dažas programmas (ne pārlūkprogrammas) ir parādītas lappusē par CSS.

Konferences, izstrāde, pētījumi

W3C komanda un tās pārstāvji bieži rīko prezentācijas.

Dinamiskais HTML

Dinamiskais HTML – tas ir termins dinamiska satura HTML dokumenta definēšanai. CSS ir viens no trim HTML dokumenta dinamiskā satura komponentiem; divi pārējie ir pats HTML un JavaScript (kas standartizēts ar nosaukumu EcmaScript). Trīs komponenti ir apvienoti ar DOM - Dokumenta Objekta Modeļa – palīdzību.

Tematiskie resursi

• DMOZ (Atklātais Katalogs) un tā lappuses XML un stilu tabulas un CSS.
• Kas noticis ar <FONT> elementu?
• <FONT FACE> tiek uzskatīts par kaitīgu
• W3C vada www-style@w3.org pasta izsūtīšanu ar stilu tabulu palīdzību. Jūs varat pievienot sevi izsūtīšanā vai aplūkot arhīvu.
• David Siegel's Balkanization of the web
• Tāpat ir pieejama atsevišķa lappuse par stilu tabulu priekšlikumu vēsturi.
• CSS vēsture ir aprakstīta grāmatas  Kaskādes stilu tabulas, izstrāde Web 20. nodaļā, autori Håkon Wium Lie un Bert Bos, (3rd ed., 2005, Addison Wesley, ISBN 0-321-19312-1